Bija tik interesanti pavērot, kā katra interpretēja teikumu – Stipra sieviete ir vīrieša nolaidība, ko kādā intervijā teica Samanta Tīna.
Tur gāja gan ego izpausmes, gan varēja sajust, ka kāda jūtas aizskarta….cita filozofēja, kas tad ar to ir domāts – stipra sieviete…..
Protams arī man tā bija viena no….iespējam iepazīt savu reakciju un sajūtu, gan lasot atbildes, gan redzot citas sievietes domas (cepienu), par šo teikumu. Un algoritms laikam tiešām to ļoti rādīja, jo katrs 4 no ierakstiem bija par šo tēmu. Jāteic, ka šis ieraksts Threads platformā arī savāca daudz like 372 un 69 komentārus un 7 reposts, tas ir no mana ieraksta, bet bija arī daudz iesaistes citos ierakstos.
Bet – ko es ar to visu gribu pateikt?
Man tiešām daudz vairāk izkristalizējās tas, ka mēs uztveram pasauli, tekstus caur savas pieredzes prizmu. Taču apbēdināja, tas, ka daudzos no ierakstiem bija šī agresija….pati vainīga, tava izvēle bla bla bla….. Jā, savā ziņā mēs katra izvēlamies savas dzīves lomu, izvēlamies kur novilkt un vai vispār novilkt kādas robežas….bet mēs katra esam savādāka, ar savādāku dzīves pieredzi un bagāžu ko nesam. Dzīve ir komplicēta. Kāda nevar aiziet no vīra varmākas, jo ir dekrētā un nav tuvinieku…….vai ir spiesta strādāt divos darbos, jo vīrs ir dzērājs, bet bērni ļoti mīl tēti un šai sievietei tētis ir bijis dzērājs un māte ir pacietusi un šī sieviete nav redzējusi ko savādāku. Vai to var nosodīt? Vai var tik bravūrīgi teikt pati vainīga? Un kur paliek cilvēcība? Labestība?! Atbalsts….. Kāpēc caur ego un agresijas prismu ir jāsaka – pati esi muļķe, ka dzīvo un paciet tādu dzīvi!
Protams, mēs paši veidojam savu dzīvi – es to zinu un man jau liekas, ka daudzi to apzinās. Un arī mani šī brīža izaicinājumi ir manas darbības/slinkošanas (kā nu kurā situācijā) rezultāts, bet caur agresiju un ego prizmu – mēs nevienam nevaram nedz palīdzēt, nedz arī iedvesmot mainīt ko savā dzīvē, nedz arī aizdomāties par to visu, kas notiek.
Arī man kāja paslīd un kad emocijas iet pāri malām, teksti ir dusmīgi un agresīvi – pilnmēness, hormoni…..un citi zvēri dara savu….un arī es mēdzu aizsvilties par kaut kādām tēmām. Taču mācos un mācos un mācos, it sevišķi komentāros tomēr saglabāt mieru un censties caur pozitīvo pasniegt savu viedokli.
Bet, kā tas ego…spēlējas…..
……kā viņam gribas savu pārākumu brīžiem izrādīt. Zini kā? Caur puķēm pazemot otru….. Kā? Nu piemēram – ”Tas teksts ir daudz dziļāks, nekā Tu to uztvēri” < Ko var iztulkot? Tu esi muļķe un nesaproti šo tekstu, es tā gudrā un viedā……un es zinu, ka līdzīgi teksti man ir bijuši, neapzināti. Tiešām neapzināti! Jo tajā brīdī ļāvos ego izpausties. Ja būtu miera stāvoklī, savā sirds centrā, tad šāda veida teksti nebūtu, jo fokuss iet caur mīlestības prizmu.
Man šis viss tiešām liek aizdomāties, pirmkārt, kā es uztveru apkārt esošo un otrs, kā atbildu un reaģēju. Šis liek aizdomāties un atgriezties – savā sirds centrā!
Mana interpretācija
Stipra sieviete ir vīrieša nolaidība, ir, tad, kad vīrietis visu atbildību par ģimeni un bērniem ir uzvēlis uz sievietes pleciem, iespējams pat finansiāli nepietiekami iesaistās. Jā, sieviete vienmēr ir stipra, pat vīrišķīga vīrieša klātbūtnē jeb attiecībās, bet viņai ir šīs jomas, kur viņa var atslābt un būt sievišķīgi vāja…..kad viņai nav jādomā par automašīnas tehnisko stāvokli, kad nav jādomā par to kā sagādāt mājā malku, kā un cik māksā apkures rēķins…..Pamatvajadzības finansiāli ir jānodrošina vīrietim un par savu atbildības zonu jādomā – vienalga vai darbs ir blakus mājai vai ārzemēs (galu galā ir čomi, ko sazvanīt un noorganizēt, lai tiktu izpildīti pienākumi). Bet, ja sievietei – būt stiprai jau ir ikdienas režīmā un 24h / 7, tad viņa lēnām izdeg iekšēji, kļūst nervozāka, iespējams agresīvāka, ieraujas sevī (kā nu kurai, tas izpaudīsies)….un tas ir vīrieša nolaidības rezultāts. Atbildība protams gulstas uz abiem pleciem, par esošo situāciju – sievietei par to, ka pieļāva, ka tik daudz tika uzkrauts uz viņas pleciem un vīrietim par to, ka kļuva vājš un bezatbildīgs un uzkrāva sievietei….
Mēdz teikt – mēs esam partneri – vienlīdzīgi dalām visu uz pusēm
Mans skatījums uz to visu, ka tas tā gluži nav. Šāda attiecību interpretācija ir ērta vīrietim, bet tā nav veselīga sievietei un viņas sievišķībai. Ar laiku sāksies problēmas seksuālajā jomā, pēc tam, sievietei var sākties veselības problēmas pa sieviešu līniju – olnīcas, dzemde, krūtis, urīnpuslis….. utml
Sieva un vīrs – ir sieva un vīrs! Ģimene! Nevis vienlīdzīgi partneri. Mēs pat bioloģiski neesam vienlīdzīgi – tad kā mēs varam attiecībās būt vienlīdzīgi?! Katram ir sava loma. Savi pienākumi. Jā, kaut kādas niansētas nobīdes var būt….jā, sieviete nav tikai mājsaimniece, viņa var realizēties darbā, bet tā, lai viņa nezaudē savu sievišķību, tā, lai atnākot mājās viņa nav piekususi kā zirgs…..kur atvelk elpu 10 min un sāk otro maiņu mājās….. Ko tad bērni jutīs no šīs sievietes / mammas? Lai kā šī sieviete smaidītu un izrādītu bērniem, ka viss ir labi, bērni jutīs viņas iekšējās vibrācijas, viņas enerģiju…. – pārgurumu, stresu….
Noslēguma vārdi
Es nepredentēju uz absolūto patiesību, šajā rakstā ir tikai manas domas un pārdomas, mans novērojums, ko esmu līdz šim izkristializējusi. Iespējams, ar laiku tas var mainīties, jo arī es mācos un mācos un pilnveidojos un veidojos no jauna. Ejot savu izaugsmes ceļu, tas ir pilnīgi normāls process, kad domājam vienu un pēc gadiem ir lielāka izpratne un ir savādāks skatījums. Laikam jau ar to, es gribēju teikt, ka nekas nav akmenī iekalts. Un šā vai tā, lai kāds arī katram būtu ģimenes un attiecību modelis – šobrīd, tas ir vispiemērotākais dzīves mācībām, kādas nu katram ir jāiziet.
Es ļoti ceru, ka man izdevās bez nosodījuma paust savu viedokli un pārdomas par šo tēmu.
Mīlestībā,
