Kas ir pseidoproduktivitāte?
Principā, tas ir tad, kad daudz aktīvi daram, sapulce pēc sapulces, uzdevumu saraksts pēc uzdevuma saraksta īsts vāveres ritenis, bet dienas beigās iezogas sajūta, – vai tiešām tas bija produktīvi? Vai mans darbs bija vērtīgs? Vai es kaut kur pavirzījos uz priekšu?
Bieži vien aizņemtība tiek izmantota, kā arguments produktivitātei – Es taču tik daudz daru! Tāds un tāds uzdevums! Sapulce pēc sapulces….Taču būtiskas lietas tiek atliktas, vai tiek darītas ar nokavēšanos, jo ikdienas darbu sarakstā ir mazāk nozīmīgas lietas.
Kāpēc par to aizdomājos? Šodien darbā klausījos Grāmatu klubu, kas top sadarbībā ar FranklinCove Latvia, kur katru nedēļu tiek apskatīta vienas grāmatas saturs un par to tiek pastāstīts. Ļoti interesanti, iedvesmojoši un noteikti liek daudz aizdomāties.
Video pieejams raksta beigās.
Meklējot, ko klausīties – mani uzrunāja Kala Ņūporta (Cal Newport) grāmatu apskats (Slow Productivity) Lēnā produktivitāte. Mana pirmā doma, vai produktivitāte var būt lēna? Jo man produktivitāte asocējas ar ātrumu, pilnu grafiku, kad viss saplānots pa minūtei….vismaz man ir tāds iespaids un, lai kā ar gadiem esmu centusies plānot un dzīvot pēc saplānota grafika – nu nekādi nav izdevies ilgāk pa mēnesi. Šeit neiet runa par pamat darba plānošanu.
Bet, kas tad bija šajā grāmatu apskatā?
Protams stāsts vairāk bija par – knowleg work – zināšanu darbs, kur vajadzīga mentālā piepūle, radīt produktu caur zināšanām, savā ziņā stāsts par intelektuālo darbu. Darbs, kas pieprasa mūsu labāko domāšanu. Savā ziņā ekonomiska darbība, kur zināšanas tiek pārvērstas par kaut ko paliekošu, par vērtību.
Kā autors saka – lēnā produktivitāte ir filozofija, kas palīdz ilgtermiņā un jēgpilni organizēt zināšanas un savu darbu.
3 svarīgākās praktiskās idejas, kas ietvertas grāmatā:
- Dari mazāk lietu;
- Strādā dabiskā tempā;
- Esi apsēsts ar kvalitāti;
Jo mūsdienu darba vidē ļoti valda izdegšana, virspusējs darbs, aizņemtības lamatas, klusā aiziešana, kad darbinieks jau ir sadedzis un nāk tikai pienākuma pēc uz darbu. Un šis viss rada milzu zaudējumus uzņēmējiem, kas savā ziņā paši ir radījuši šo mikroklimatu uzņēmumā. Tik ļoti daudz lasu Threads platformā, par izdegšanu, par vēlmi mainīt darbu, jo nav ne prieka, ne piepildījuma vairs….protams, tas lielākoties nāk no sievietēm, iespējams viņas ir drosmīgākas, lai runātu par to, kas nomāc….
Apskatīsim katru no idejām nedaudz sīkāk, ko autors piedāvā grāmatā.
Dari mazāk lietu. Cenšamies samazināt savus pienākumus līdz tādam apmēram, ka tu vari viegli izpildīt tos un paliek pāri laiks atpūtai. Atpūtai, nevis slinkošanai. Šī samazinātā slodze jāizmanto, lai pilnvērtīgi pievērstos projektiem, darbiem, kuriem ir visaugstākā vērtība.
Jo kad ir liela noslogotība….tur seko paviršība, steiga un ceļš uz izdegšanu. Manuprāt, darba devēji aizmirst, ka darbinieks nav robots un nespēj ražot un ražot un ražot….piemēram, kas attiecas uz mani – nu nevaru es 8 stundas no vietas radoši ražot un ražot un ražot dizaina darbus. Jā, ir tehniskie dizaina darbi, kur mazāk ir radošuma un vairāk maketēšana, tehniski salikt dizainu. Un nav jau tā, ka paraustu noteiktu diedziņu un volā! Zinu ideālo dizaina konceptu. Bieži vien, lai uzsāktu ko zīmēt, nepieciešama izpēte, iedziļināšanās, konkurentu apskate utml
Nākamais – samazini mērķu skaitu – bieži vien saplānojam pārāk daudz darbus vienā dienā, esam pārāk optimistiski un tad nākas caur stresu to darīt, jo apsolīts ir, kā arī iekšējie pārmetumi sev, ka nav paspēts izdarīt laikā..
Prognozē savu pieejamību. Atrodi dienas ritmā, kad esi visproduktīvākais un radošākais un tad velti to dienas laiku tam, lai izdarītu darbus, kas prasa lielāko mentālo piepūli. E-pastus, čatus atstāj vēlākam.
Viens projekts dienā. Viens fokuss. Katru dienu fokusējies uz vienu svarīgāko lietu. Fokusēts mērķtiecīgs darbs, ilgtermiņā nes lielāku pievienoto vērtību
Pasaki ‘’Nē’’. Iemācīties pateikt nē – taču netikai burtiski, bet kopā ar kolēģi piemēram izdomāt, no kura cita darba atteikties vai atlikt malā, lai varētu atrast laiku jaunajam. Jo bieži vien, mums tikai krauj un krauj darba sarakstā darāmos darbus un katrai nodaļai jeb kolēģim viņa uzdevums ir pats svarīgākais. Tāpēc ir svarīgi komunicēt un apspriesties un kopīgi izdomāt, kas ir primārais šobrīd un, kas sekundārais.
Liec citiem strādāt vairāk. Skan divdomīgi no vienas puses un noteikti autors nedomā, tā ka tagad, savus darbus uzvelsim citiem, bet stāsts ir par darba sadales sistēmu jeb optimizāciju, lai netiktu lieki zaudēts laiks. Piemēram, ja esi vadītājs un citiem nepieciešami paraksti uz dokumentiem, un lai katrs nenāktu un vvisu laiku neizsistu no darba ritma, ir kaste, kurā novieto visus dokumentus un konkrētā laikā, tie tiek paņemti un paralstīti un nolikti otrā kastē, ja nav tur dokumenta, tad tas nozīmē, ka nepieciešama papildus informācija utml. Tas pats attiecas uz dizainera darbu – jo konkrētāk tiek nodota informācija, ar piemēriem utml, jo ātrāk un kvalitatīvāk dizainers var izdarīt savu darbu, bet ja ir filozofiski un patuveni teksti, tad tas tiek muļāts un muļāts un ir labojumi pēc labojumiem. Patiesībā, šis ir ļoti liels klupšanas akmens uzņēmumos un arī es esmu pieredzējusi savā karejā, ka tieši dēļ šīs komunikācijas haosa, projekti un darbi tiek ļoti mocīti. Daudzi no vadītājiem, neprot argumentēti, kodolīgu un saprotami nodot informāciju.
Strādā dabiskā tempā. Nesasteidz svarīgākos darbus. Zini savu ritmu. Dubulto sava projekta laiku, jo mēs esam pārāk optimistiski. Vienkāršo savu darba dienu – atsakies no visa tā, kas tev nav būtisks, radi vidi, kurā vari fokusēties uz svarīgāko un vērtīgako.
Šis ir svarīgi – Pirmdienas bez sapulcēm. Pirmdiena ir ieskriešanās diena.
Šo teikumu man gribas ierāmēt un pielikt pie sienas 🙂 Pirmdienās neko nerisinam, tā ir plānošanas diena, ieskriešanās diena, iespējams izdarīt darbu, kas prasa lielu emocionālo piepūli, jo pēc brīvdienām esam atpūtušies no darba ikdienas.
Mēneša aizbēgšana – mēnesī vienā darba dienā – darba laikā – kad vari aiziet un atpūsties, vai uz kino, vai uz trenažieru zāli vai vienkārši pastaigā, lai lauztu ikdienas skrējienu, ilgtermiņā, tas sekmē daudz lielāku produktivitāti un radošuma pieaugumu.
Ieplāno atpūtas projektus. Pēc intensīviem, svarīgiem projektiem, apzināta atpūta, mierīgs darbs vai tiešām atvaļinājums.
Autors iesaka ievēro cikliskumu 4- 6 nedēļas intensīvs darbs. Tad 1-2 nedēļas lēnais, vieglais darbs.
Esi apsēsts ar kvalitāti. Ja izstrādā projektu, tad līdz sīkumam izstrādā kvalitatīvu, pārdomātu produktu / pakalpojumu, ja ir mēŗkis uz ko ejam, tad ejam, nevis lēkājam no viena mērķa uz otru, tas prasa daudz lieka resursa un gala rezultāts būs paviršs. Atsakamies no īstermiņa projektiem, un turam fokusu uz mērķi, kas ilgtermiņā būs vērtīgāks nekā, ieguvums no īstermiņa projekta.
Pats trakākais ir nemitīgā pieejamība, arī man tas ir kā traucēklis – notifikācijas, komentāri…..tas izsit no domu gājiena, no darba ritma….arī nemitīgi, kad notiek darbu raustīšana…piemēram, es esmu izplānojusi, šodien iedziļināšos šajā darbā, tad darīšu to un to…un te pēkšņi – visu kancelējam un lecam citā projektā iekšā….uzsāku darbu, bet….. bombardē no citām pusēm arī…. Un šis fokusa haos prasa papildus resursus no manis, tas daudz vairāk iztukšo, un gala rezultātā, zūd kvalitāte un darba gaida ir divreiz ilgāka.
Radi dimantu!
Kļūsti par savas profesijas elku, esi līdz DNS iekšā savā profesijā, lai acis mirdz. Liec likmi uz sevi, savu attīstību. Piesaisti investoru – daudz lielāka atbildība, kad esam piesaistījuši savam projektam investoru, tad gribas pēc iespējas labāk veikt darbu un attīstīt projektu. Atklāj savu klubiņu – esi ar nozares profesionāļiem, ar cilvēkiem, kas Tev tic.
Klausoties šo konferenci domās pārcilāju savu darba pieredzi, kā katros no uzņēmumiem vadītāji organizēja darbu, kāda bija struktūra utml… Par darbinieku izaugsmi – tā patiesi, nedomāja nevienā no uzņēmumiem, tas bijai tikai skaists teksts darba sludinājumā. Skarbā realitāte, jo darba temps bija tik liels, ka Tev pat neatliek lieki laiks nekam. Līdz šim, no manas pieredzes vērtējot, tad distribūcijas uzņēmumā, kurā strādāju mārketinga nodaļā, bija vienīgais, kas domāja par komandas saliedētību, bija arī, kad zīmola vadītāji un citi biroja darbinieki brauca līdzi aģentiem vienu dienu, lai redzētu procesu, ik pa laikam bija kopīgas pusdienas, kuras organizēja uzņēmuma vadītājs, ziemassvētku dāvanas, katrs darbinieks ar nelielu dāvanu tika sveikts dzimšanas dienās.
Un, tad aizdomājos – Vai Latvijas biznesa vide ir gatava šādam konceptam, ko piedāvā grāmatas autors? Vai esam gatavi 4 dienu darba nedēļai? Vai uzņēmuma vadītāji ir gatavi mācīties un veidot uzņēmuma struktūru, mikrovidi tādu, lai darbiniekam ir iespēja augt, pilnveidoties un attīstīties? Vai Latvijas uzņēmējs ir gatavs atvēlēt vienu darba dienu mācību procesam….kad darbinieks var nodoties mācībām, kursiem, semināriem, lasīt un pilnveidot savas zināšanas….
Diemžēl, lielākā daļa uzņēmumu, grib, lai tas notiek ārpus darba laika un lielākoties par darbinieka līdzekļiem. Protams, ka cilvēki ir dažādi, taču darba līgumā var iekļaut nodaļu par apmācību procesu, ka uzņēmums apmaksā, to un to kursu, bet jānostrādā x laiks uzņēmumā, ja nē, tad atmaksā atlikušo summu par kursiem. Kas meklē un grib rast risinājumus – tos atrod, kas negrib, izdomā atrunas un aizbildinājumus.
Man ļoti patika noslēgumā Lienes Fleitmanes (LMT personāla vadības direktore) pateiktais padoms, kā saglabāt produktivitāti un kvalitatīvu komunikāciju uzņēmumā – biežāk nolikt malā telefonu. Vairāk būt klātesošiem. Tieši tik vienkārši.
Un patiesi, arī es esmu novērojusi, ka sarunas, sapulces laikā tiek lietots telefons, tiek atbildēts uz e-pastiem, ziņām…Un tajā brīdī sarunas vai sapulces runātājs paliek kā fona troksnis, kas netiek 100% dzirdēts.
Man šādi cilvēki ir – busy being busy – tie, kas izliekas aizņemti, izliekas, ka ir svarīgi un tas tiešām sasaucas ar grāmatas vēstījumu. Kā arī ko līdzīgu stāsta autors un koučs Robins Šarma.
Sometimes being busy being busy is an escape route from having to do the work that scares you. R.Sharma
Otra svarīgā atziņa nāca no Dagnijas Lejiņas (komunikācijas stratēķe un uzņēmēja), par to cik svarīgi iepazīt savu komandu. Kāds darba ritms ir katram no tavas komandas biedriem? Kurā dienas laikā katrs no darbiniekiem ir visproduktīvākais? Vai Tu pazīsti savus darbiniekus? Vai esi ar tiem aprunājies un iepazinis? Vai uzņēmuma mērķi ir skaidri un saprotami, katram no darbiniekiem? Un vai darāmie darbi ir salikti pēc prioritātēm, visās nodaļās?
Dagnija padalījās arī ar savu pieredzi, kā tas tiek realizēts viņas komandā.
KopsavilkumsIr jāmaina domāšana no īstermiņa taktikas uz ilgtermiņa. Dzīve un darbs nav sprints, tā ir garā distance un lai to veiksmīgi noskrietu, ir jāzin kā taupīt savus spēkus un enerģiju, kā uzlabot darba vidi un ikdienas ritmu, lai izturētu šo ilgtermiņa distanci un būt patiesi gandarītam un produktīvam, fokusējoties uz svarīgāko un nozīmīgāko.
Šī konference man iedvesmoja, un noteikti šī grāmata ir nr 1. sarakstā, kas jāpasūta no Amazones, jo konferencē tika iedoti tikai atslēgas vārdi un grāmatā pali vēl daudz noderīgas informācijas un mācības, tāpēc arī būs par šo tēmu rakstam otra daļa, kad tikšu un izlasīšu grāmatu.
Ja tomēr Visums, mani sadzird 🙂
Mīļo ziemassvētku vecīti, zem eglītes, lūdzu šo grāmatu 🙂
https://www.amazon.com/Slow-Productivity-Accomplishment-Without-Burnout/dp/0593544854?&_encoding=UTF8&tag=stuhac-20&linkCode=ur2&linkId=e1e9c48c6be1edf06a83590ce62ad6aa&camp=1789&creative=9325
Par autoru varat izlasīt un iepazīties https://calnewport.com/my-new-book-slow-productivity/
Cal Newport ”Slow Productivity ”
Radoši,
Lēnā produktivitāte: Māksla sasniegt rezultātus neizdegot. LMT viedtelevīzijas Grāmatu klubs
