Šis gads ir bijis ļoti smags, tik intensīvas un daudz mācībstundas vienā gadā nebiju piedzīvojusi. Taču šā vai tā, lai dzīvē notiktu, kas savādāk – ir jāmaina domāšana, rīcība un ieradumi. Un viens no….ko izdarīju šodien – izdzēsu visus sociālo tīklu aplikācijas no telefona, jo tie ir laika zagļi… un atdzīšos – ka lasot Threads, vai esot Instagram, es centos aizbēgt no savām sajūtām un domām….
Un teikšu atklāti, šogad es sapratu kāpēc alkaholiķi meklē mierinājumu pudelē, es tiešām to izpratu. Nē, es nemeklēju tur mierinājumu….. mana pudele bija instagram bildes, ko skatījos, threads ziņas ko lasīju, filmas, ko skatījos youtube vakaros….arī es centos aizbēgt no savām domām, sāpēm, ilgām…. Bet mēs ļoti labi zinām, ka no sevis nevar aizbēgt!
Tāpēc – 2025.gads būs mans drosmes gads, es skatīšos patiesībai acīs, es nebēgšu no sevis un savām domām un tai skaitā….tas nozīmē arī uzņemties pilnu atbildību par katru savu nodzīvoto dienu, par savām domām, emocijām…
Šogad man gribējās padoties miljoniem reižu….un aiziet no šīs dzīves! Izbeigt šīs visas ciešanas. Bet es salauztu ļoti daudzas dzīves – it sevišķi savu bērnu. Un ko es viņiem būtu iemācījusi? Kā padoties? Ir nozīme kāpēc šeit esam, man iedeva iespēju – būt šeit, un man nav tiesības atņemt sev šo dzīvi.
Tas nav viegli, būt drosmīgam. Iemācīties pateikt nē. Iemācīties dot sev laiku, lai sadzīst viss. Atteikties no mierinājuma devas un skatīties patiesībai acīs. Nav viegli.
Bet es izvēlējos šo ceļu, es izvēlējos pamosties, iet šo garīgo izaugsmi, mācīties, kas ir beznosacījuma mīlestība, ņemt nost visus paternus no bērnības, kas manī ir, atbrīvot enerģijas blokus pēc bloka….. atceros, kad pirms gada izmisīgi raudāju pēc smaga notikuma un teicu Visumam – ”Es jau zinu, ka tu mani māci, velc ilūziju plīvurus nost, bet man šobrīd izmisīgi sāp, bet tik un tā, es esmu izvēlējusies šo ceļu un arī šobrīd – es izvēlos pamosties, lai cik ļoti sāp, es tik un tā iešu uz priekšu. Bet šobrīd man vajag, lai izsāp”
Tāpēc, es atbrīvoju savu ceļa somu no sociālajiem medijiem. Jā, protams, ik pa laikam ieiešu tur un apskatīšos, kas tur notiek – bet caur datoru, tas ir stipri neērtāk 🙂 un guļamistabā, man datora nav, līdz ar ko paliek mazāk iespēju kārdinājumam 🙂 tā vietā, kad gribēsies atpūsties no domām – veikšu meditācijas un vakaros lasīšu grāmatas, man ir vesela rinda, kas gaida savu kārtu uz izlasīšanu. Nav cita varianta, kā disciplinēti soli pa solim veidot jaunus ieradumus un attīrīt savu enerģijas lauku.
Tādas lūk pārdomas Pirmajos Ziemassvētkos!
Lai mierpilni šie svētki, ikkatrā mājā!
