Šorīt, sagaidīju savu dzimšanas brīdi 5:20 no rīta, ar karstu kafiju skaistā krūzē un dienasgrāmatu – rakstot sev novēlējumu.
Un rakstot rindas – Novēlu nesteidzīgus rītus klusumā, kur velti laiku sev. Mīļā, es Tevi ļoti mīlu un ļoti lepojos ar Tevi. Tu esi ļoti daudz sasniegusi un Tu turpini strādāt ar sevi. Tas ir apbrīnojami kā Tu piecelies pēc krīzēm un izaicinājumiem un cik ļoti drosmīga Tu esi. Tu tiešām esi vērtība. Dievinu par kādu sievieti esi kļuvusi un turpini būt dienu no dienas. Lai top Tavs ceļš viegls, harmonisks, mīlestības pilns labklājībā, jo Tu esi to pelnījusi, jo Tu esi vērtība!
Pirmo reizi šķiet savā dzīvē, es tiešām beidzot lepojos ar sevi, par to kāda esmu, kā izturos pret sevi. Agrāk, gan bērnībā, gan vēlākos gados, es ļoti gribēju sagaidīt no mammas, lai viņa lepotos ar mani, lai pateiktu man to, un es ilgi centos, biju teicamniece, nesagādāju nekādas problēmas viņai, atbalstīju viņu…taču tā arī vārdus – es lepojos ar Tevi, nesagaidīju. Un tas ilgi sāpēja un ilgi nācās ar to strādāt. Bet tieši šodien – rakstot šīs rindas, es sajutu to sevī. Es beidzot sajutu savā iekšienē, ka mīlu un lepojos ar sevi.
Un tas atbrīvo! Tas tik ļoti atbrīvo. Beidzot ir izpratne – ko nozīmē – no iekšienes uz āru! Un cik daudz gan ir lasīts, ka viss sākas no iekšienes, vispirms jāmīl sevi, no iekšienes uz āru….beidzot ir pienācis tas brīdis, kad pilnībā to saprotu un izjūtu.
Ejot garīgo ceļu, viss notiek pa līmeņiem, pa slāņiem. Tu izlasi. Apgūsti to prāta līmenī – samērā ātrs process un tad, sāc ieviest dzīvē, sāc jau ar sajūtām to izprast – un šis ir, manuprāt, garš process, Visums vairākas reizes pārbauda vai tiešām esi izpratusi, un arī no šī skatu punkta esi to izpratusi 🙂 un vēl no šī……un pēc tam, nāk apgaismība – izpratne, kad tas apvienojas vienā veselumā Tevī.
Mīlestībā,
Šis raksts tapis, klausoties melodiju šo….
