Nav jābūt profesoram, lai veidotu savu podkāstu
Šorīt saņēmu jaunumu e-pastu no Viestura Meikšāna, kas ir dibinātājs Runas skolai. Ieguglējiet, viņa zināšanas tiešām noder, ja nepieciešams uzstāties un veidot saturīgu publisko runu.
Bet, informācija e-pastā man lika aizdomāties, cik liela nozīme ir publiskai atkailināšanai un šeit nav domāts fiziski atkailināties, bet gan…..savā ziņā enerģētiski, ka esi atklāts un patiess pret publiku, nevis uzvilcis visu zinošo masku, izveidojis ideālo publisko tēlu.
Domas būtība
E-pastā protams bija runa par podkāsta veidošanu, par TOP 3 izplatītākajām kļūdām, ierakstot savu audio ziņu pasaulei. Pats pirmais, ko Viesturs minēja ir pārgatavošanās. Un jāteic, ka esmu bijusi gan semināros, gan arī skatījusies raidījumus, kur tiešām ir novērots, ka vadītājs vai viesis, runā iepriekš iekaltu tekstu. Tur tiešām nāk ārā tāds smagnējums un cietums runas stilā un milzīgs saspringums. No šādiem runātājiem tiešām ir ļoti grūti uztvert informāciju, kaut arī tā ir noderīga.
Nākamā kļūda esot perfekcionisms. O jā! Nav ko liegties, perfekcionisma sidroms ir liels klupšanas akmens arī manā dzīvē. Gribas, lai viss ir perfekti izstrādāt, pieslīpēts….šo blogu es veidoju 5 gadus….slīpēju un slīpēju, rakstīju un pārakstīju blogus….un nekas nesanāca 🙂 Vienmēr likās, ka neesmu tik zinoša un profesionāla, lai rakstītu, bet tik ļoti gribējās rakstīt, ļauties, lai domas pārtop par vārdiem un burtiem ekrānā…..malu un malu…veidoju un veidoju…..kamēr….kamēr atļaujos atkailināties šobrīd publiksi un eju un stāstu to ko jūtu un domāju Tev. Par perfekcionismu būs raksti no manas puses, jo ir tiešām pietiekoši pieredze ar to visu, kas atsaucās gan attiecībās, gan ģimenē, gan profesionālajā jomā, gan attiecībā pret sevi. Un šis ir pats sāpīgākais – kad esi perfekcionists pret sevi, kad prasi no sevis, brīžiem pat, neiespējamo, kad esi nežēlīga pret sevi, lai tikai sasniegtu pēc iespējas ideālāko no variantiem….
Atgriežoties atpakaļ pie e-pasta un izplatītākājām kļūdām veidojot podkāstus, tad trešā esot – Jums nav jābūt profesoram, lai veidotu savu podkāstu.
Hei! Un šis teikums, no Viestura Meikšāna, iedeva man drosmi. Jo viņš stāsta par atkailināšanos, par atklātību pret publiku un, ka pat raidījuma laikā var izpētīt attiecīgo tēmu, piemēram, uzaicinot attiecīgās tēmas zinošo cilvēku vai vienkārši pētīt raidījuma laikā šo tēmu solo variantā.
Un, ja es paskatos uz sevi, ko es pati skatos sociālajos medijos, tad tie arī ir šie vienkāršie cilvēki, kas stāsta par to, kas viņiem interesē, kas dalās ar savu pieredzi, kas dalās un nebaidās dalīties ar savām neveiksmēm, jā, kas tiešām atkailinās publikas priekšā un ir drosmīgi pateikt…..tur un tur kļūdījos, bija tāds notikumus, to un to mācījos…. Atklātība. Autentiskums, tas ir tas, kas vienmēr ir stāvējis pāri laikam un to jau jūt, vai cilvēks ir patiess vai nav savā runā.
Secinājumi
Komunikācijas galvenais uzdevums – saprašana. Nodot informāciju, tā, lai tā ir saprotama un viegli uztverama un tas ietver gan stāsta veidošanu, runas tempu, stilu, gan ķermeņa valodu, gan prezentācijas veidošanu – viegli un uztverami.
Esmu / Esi patiesa veidojot komunikāciju ar citiem un nav nozīmes vai tas ir darba intervijā, darba vietā, ģimenē vai sociālajos medijos.
Un es speru pirmos soļus podkasta pasaulē. Ir laiks rīkoties. Ir laiks mēģināt. Ir laiks būt vēl drosmīgākai.
Ar visām četrām, iesaku noskatīties Viestura video, ļoti noderīga informācija. Esmu apmeklējusi arī viņa kursus un viņš ir viens no retajiem, kurš tiešām dod reālus rīkus, reālas mācības, ko pielietot. Par cik mācos un nemitīgi apmeklēju dažādus seminārus un kursus, tad daudziem ir skaļi virsraksti, video, bet pašām apmācībās varbūt ir tikai viens vai divi rīki, ko varētu pielietot, vairāk tā ir tāda skaista, plaša un filozofiska runa, bet konkrētas struktūras un noderīgas informācijas.
Viestura Meikšāna video zemāk
