Brīnumi notiek. Izdomāju iziet pastaigāties ar mazo dēlu un lielo meitu. Satuntulējamies…un ai dā! Dodamies. Par cik ārā vējains, izdomāju uzvilkt ziemas jaku. Liekot telefonu kabatā jutu, ka tur kāds papīrīts ir. Nu labi….Iestūķēju telefonu kabatā un eju ārā no mājas.
Pastaigas vidū, kamēr mazais čāpo un pēta sētas mietus 🙂 es atcerējos par papīrīti kabatā.
”Nez’, kas tur varētu būt?”, pie sevis nodomāju, ”Laikam kāds vecs iepirkumu saraksts….” Taču zinātkāre pietiekoši liela, lai krēslā vilktu ārā un kā ome sarauktu pieri mēģinātu salasīt, kas tur rakstīts. Liels bija mans pārsteigums, kad izvilku roku no kabatas….
Brīnumi tiešām notiek. Smaidot pavērsu skatienu pret debesīm.
Atkāpe no stāsta.
Šodien pirms izņemt mazo no mājdārziņa, ieskrēju veikalā. Ar sarakstu un apņēmību pirkt tikai to, kas sarakstā…..Viss pēc plāna… Skaitot uz kalkulatora, sapērku visu nepieciešamo. O! Pat 8.88 euro, paliek pāri. Un tik liels kārdinājums ejot garām puķu stendam…..un vēl atlaides….!!! ”Nē! Nedrīkst! Nē, nē, nē! Tev pietiekoši puķes ir mājās!” stingri sev saku.
Njā….bet….ar kāru aci vēl skatos….ejot garām stendam….Taču, paldies Dievam, kājas mani ātrāk aiznesa uz mašīnu, nekā kucēna skatiens mēģināja mani pierunāt uz pirkumu.. Apsēdos mašīnā ar lielu lepnumu! Yes! Izdevās.
Un tad es sāku prātot, ka pārlieku bieži, pa velti stresoju finanšu jomā, jo vienmēr viss ir pieticis un dzīvojam pietiekami labi. Un arī žoreiz, kam vajadzēja – pietika. Un pat pāri palika. Ticība Visumam, šķiet arī pašai sev, sāka atgriezties. (kam esmu izgājusi cauri, pastāstīšu kādā citā rakstā).
Atgriežoties pie kabatas
Velku roku ārā….un ko es redzu? 20 euro banknoti! Jā, jā! 20 euro! Kad? Kur? Kā? …..to tur ieliku, nu nekādi nevarēju atcerēties.
Taču apzinos, ka tā bija zīme no Visuma, ka finanšu jomā viss būs kārtībā un par mums rūpējas no augšas, tik jāprot to saskatīt, jāprot palūgt gaismas skolotāju palīdzība un jāatver sirds Visumam.
Lai top!
