Šodien domām ir grūti koncentrēties, esmu ļoti nogurusi, jo nakts nav gulēta, mazais apslima. Un manī, lai rimtos nemiers, sāku soli pa solim kārtot māju, izšķiroju mazajam mantas, daļu salauztās izmetu ārā, pieķēros arī savām lietām un zini?! Ir vieglāk elpot.
Patiesi, ikkreiz, kad veicu pavasara tīrīšanu un ne vienmēr tas ir pavasarī, ir vieglāka sajūta, kad var atbrīvoties no liekām mantām, drēbēm, kas labu laiku skumji stāvējušas kaktos.
Saule jau teju būs norietējusi, arī man laiks doties atpūtā, kaut arī neesmu iztīrījusi visu māju, ir gandarījums par paveikto, rīt jauna diena, jauni spēki, lai turpinātu iesākto.
Šis viss sasaucas kopā ar seminārā dzirdēto – jēgpilna lietošana, nu nekādi, tas vairs neiziet man no prāta ārā. Šodien ķidājot savu skapi, sapratu cik ļoti daudz tur ir emocionālie pirkumi, kleitas, blūzes, kas labi, ja tikai vienu reizi uzvilktas – pielaikošanas kabīnē. Un es apzinos, ka jāsāk sevi pamatīgi skolot, negribas man būt vieglprātīgam patērētājam. Arvien vairāk gribas pirkt mazāk, bet kvalitatīvāk. Respektīvi labas, bet kvalitatīvas preces. Un nevis, kā iegribu, bet kad tiešām, tas ir vajadzīgs, lai atvieglotu ikdienu, vai nepieciešamība.
Vienu brīdi, jau domāju, ka šodien raksts nebūs, bija tik grūti iesākt un likās, man nav ko teikt, nav ar ko dalīties. Un tad sajutu, ka tomēr kaut kas plūst, un atkal jau sejā ir smaids, man katru rakstu rakstot, ir sajūta, ka atgriežos pie sevis, pie tās 20 gadīgās meitenes, kura sapņoja, ka reiz būs portatīvais un pie savas mājas loga rakstīs rakstus. Es tiešām lepojos, ka katru dienu, es izvēlos sevi, šie raksti ir kā dziedinājums man pašai, jo es izvēlos 20 – 30 minūtes sevi, darīt kaut ko, kas patiesi nes man prieku. Un līdz galam nevaru izskaidrot kapēc, tas tik ļoti mani saviļņo. Varbūt tāpēc, ka tā ir tā mana balss? Ka šiem rakstiem mērķis ir tikai būt….šeit nav mārketinga, šeit nav reklāmas, šeit nav mērķa…nav jāsasniedz auditorija utml esmu tikai es un mani vārdi, kas pārvēršas teikumos…. patiesi skaisti!
#5 Katru dienu viens raksts! Esmu uzsākusi ar sevi norunu jeb kampaņu, ka rakstīšu katru dienu pa vienam rakstam, jo par rakstu rakstīšanu esmu sapņojusi jau kopš pamatskolas. Neraugoties uz darbiem, atbildību par bērnu audzināšanu, mājas ikdienas darbiem, profesionālo karjeru, gribas darīt arī kaut ko tikai sev…..kaut ko, kas nes prieku sirdij 🙂 Lepojos ar sevi! Šodien ir izdevies!
