Šodien sapratu un izjutu, cik ļoti viegli ir strādāt ar klientiem ar kuriem esi uz viena viļņa. Man ir kāda kliente, ar kuru sadarbojos vairāk kā 7 gadus un esmu jau tik ļoti iepazinusi viņas domu gaitu, ka dizaina darbi aizņem arvien mazāk laika, jo jau zinu viņas vīziju un to, kā tam jāizskatās. Un...
Šodien, gandrīz teju visā pasaulē tiek svinēta Valentīndiena jeb visu mīlētāju diena. Tik daudz runāts par un ap šo dienu un tik daudz un dažādas aktivitātes no mārketinga viedokļa šajās dienās sagaidam. Taču man ļoti gribējās zināt, kad…kur….un kā šie svētki radušies. Kā ziņo Vikipēdija, tad… […] Lai gan ir bijuši vairāki kristiešu mocekļi, kuriem...
Šī nedēļa manā dzīvē ir par to, ka laiks iztaisnot muguru un palikt stingrākai pret citiem. Sākt cienīt sevi un novilkt robežas. Nepaciest agresīvu attieksmi pret sevi. Un pārstāt būt par atbalstu citiem, sākt sevi atbalstīt. Šīs nedēļas stāsta iztirzājums……. Savā profesijā un zināšanās es ieguldu nemitīgi laiku un finanses, visu laiku cenšos celt savu...
Pēdējās pāris dienās, manā redzeslokā nonāk teksti par varēšanu / nevarēšanu. Paskaidrošu sīkāk, kāda sieviete rakstīja Threads platformā par to, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, ka ir viegli ‘čīkstēt, bet kas ir darīts,lai kaut kas izmainītos? Ja nepelni pietiekoši, ko Tu esi darījis, lai nopelnītu vairāk? Viņas ieraksts man lika ļoti aizdomāties….tā bez...
[…} ģenētiskās iezīmes izpaužas vai neizpaužas atkarībā no vides, kurā bērns uzaug, un ka konkrēts gēns – dubultspirāle, kas vijas cauri ikvienai organisma šūnai, – var aktivizēties vai neaktivizēties atkarībā no cilvēka dzīves pieredzējuma. Pat ģenētiski pamatotas iezīmes var lielā mērā tikt modificētas, pateicoties tam, kā vecāki, skolotāji un aprūpētāji pret bērnu izturas, un arī...
Lietus sitas bez mitas pret loga rūtīm, vējš gaido.... iededzu sveces, lai nedaudz siltumu sevī justu.... tik drēgni ir ārā.....tik tumšs vēl.... Ieleju tēju krūzē un ļauju tai mani sasildīt.
Ir jāprot paskatīties uz pagātnes notikumiem bez emociju piesaistes, izprotot notikumu ķēdīti, izanalizējot kāpēc tava rīcība bija tāda kāda bija un kāds ir cēlonis tavai rīcībai.....taču prāts mēdz piespēlēt vainas apziņu, kas savukārt liek tagadnes mirklī rīkoties jau caur šo vainas apziņas prizmu......ak, un vēl šie paškritiskie čuksti.....''kāpēc es biju tik stulba? Kā es varēju tā rīkoties? Kāda es biju muļķe?''
Ir divas diennakts daļas, kas man ļoti patīk....
tās ir vēlās nakts stundas....kad dienas steiga ir rimusi, apkārt māju logos, gaismas izdzisušas un auto skaņas apklusušas.... tik rosīgā pilsēta ir rimusies, pēkšņi tā tikai vairs čukst.....
Mēs esam kā sīpoli, kārtu kārtām…un tas ir jāapzinās, ka tas prasīs gadiem…līdz pat…šī ķermeņa dzīves beigām, soli pa solim sevi attīrīt, izveidot attiecības ar sevi, soli pa solim atbrīvoties no visām bailēm un blokiem, kas mīt mūsos.
Dzīve kā rūtiņu lapa, Tu piedzimsti, kā balts tīrs papīrs un tad, kad sāc iepazīties ar šo pasauli, tā pamazām sāk aizpildīties ar dažādām notikumu un informācijas, sajūtu uztveres šķautnēm. Katra rūtiņa ir tas, kas Tevi ir ienācis kā uztvertais... Inga Zīle