Lietus sitas bez mitas pret loga rūtīm, vējš gaido…. iededzu sveces, lai nedaudz siltumu sevī justu…. tik drēgni ir ārā…..tik tumšs vēl…. Ieleju tēju krūzē un ļauju tai mani sasildīt.

Aizdomājos par to, ko tālāk darīt ar savu dzīvi. Kādu tālāko profesionālo darbību iet? Kāds labums no manis būs sabiedrībai? Vai tas nesīs pasaulei ko pozitīvu un darīs to gaišāku? Gribas darīt ko nozīmīgu, ko tādu, kas nes gandarījumu….Vai kādās krustcelēs neesmu nomaldījusies? Vai izdarītie pagriezieni ved mani mājup?

Jā, dizainere esmu un būšu, šo savu talantu ļoti mīlu sevī un tas arī nes gandarījumu, tik cik…jāpaceļ latiņa augstāk, jo gribas arī pietiekoši nopelnīt un tur jau sākas stāsts par pašvērtējumu….bet, tas ir stāsts citai reizei.

Paliek arvien gaišāks. Ārā aiz loga debesis noskaidrojas, paliek arvien gaišāks un lietus ir rimies, gluži kā manas pārdomas….

Mīlestība,