Viņi redz to, ko grib redzēt. Viņi redz to, ko ir spējīgi saskatīt.

Viņi redz to, ko grib redzēt. Viņi redz to, ko ir spējīgi saskatīt.

Šodien sapratu un izjutu, cik ļoti viegli ir strādāt ar klientiem ar kuriem esi uz viena viļņa. Man ir kāda kliente, ar kuru sadarbojos vairāk kā 7 gadus un esmu jau tik ļoti iepazinusi viņas domu gaitu, ka dizaina darbi aizņem arvien mazāk laika, jo jau zinu viņas vīziju un to, kā tam jāizskatās. Un šodien pieņēmu lēmumu, ka turpmāk tikai ar šāda veida klientiem sadarbošos.

Jo šajā nedēļā ir notikusi arī liela darvas pile, manā uzticības kausā pret klientiem….un tieši pēcpusdienā paņēmu rokās OSHO grāmatu un ar aizvērtām acīm atvēru to…..lūk, kas tur bija rakstīts…..

[…] Visi cilvēki, to vidū arī tu, dzīvo slēgtā vidē, paši savā pasaulē. Prāts ir cēlis sienu ap tevi. Tu tajā esi ieslēgts kā cietumnieks. Taču siena ir caurspīdīga. Tā ir stikla siena, kas būvēta tikai no domām, aizspriedumiem, teorijām, gudriem rakstiem. Tāpēc tu nevari tai pieskarties. Tāpēc tu par to pat nezini, lai gan dzīvo aiz tās, un viss, ko tu redzi un jūti, nav fakts, bet gan interpretācija. […] OSHO grāmatā Rāmais prāts

Tālāk stāstā sekoja apraksts par to, ka vienam sieviete var likties pati skaistākā uz pasaules, citam tikai normāla, nekas īpašs un vēl kādam īsta briesmone, pati vellata…..Taču nākamā rindkopa no grāmatas izsaka tik dziļu domu un ļoti atbilstošu, tam, kas notiek ar mani un to, ko šī dzīves mācība man liek iemācīties…

[…] Par ko ir runa? Vai visi runā par vienu un to pašu sievieti? Kā gan var būt tā, ka, runājot par vienu un to pašu sievieti, sacītais tik ļoti atšķiras? Viņi, visticamāk, nerunā par vienu un to pašu sievieti. Tā pati sieviete ir ilūzija. Viņi runā par atšķirīgām interpretācijām. Sieviete šajā gadījumā ir kā ekrāns, uz kuru visi projicē to, kas ir viņu prātos. Viņi redz to, ko grib redzēt. Viņi redz to, ko ir spējīgi saskatīt. Viņu redzētais ir nosacīts jau no paša sākuma. Tās ir interpretācijas, nevis fakti. […] OSHO grāmatā Rāmais prāts

Taču, kas ir mana darvas pile uzticības kausā pret klientiem? Pirmais gadījums: kliente dod uzdevumu izveidot A3 formāta kalendāru, izveidoju 4 skices, lai ir no kā izvēlēties, dažāda stila. Klientes atbilde reakcija, cik skaisti, tiešām ļoti patīk pirmie 3 varianti, deva vēl uzdevumu, nomainīt vienā skicē puķi uz savādāku, un vēl pāris sīkas korekcijas. Izdaru. Nosūtu. Nākamajā dienā saņemu ziņu:

”Elīna, sveika! Nosūtīju komandai dizainus un no komentāriem sapratu, ka tomēr nav tas, ko grībētos. 🙈 @@@@ padomās idejas un tad došu ziņu, vai pārtaisām vai taisām pavisam ko citu. Paldies Tev! 🙏🏻❤️ Jauku dienu! 🥳”

*Personas vārdu slēpju ar @ simbolu. Nav mērķis publiskot nevienu.

Vai sekoja kāda ziņa no šīs klientes – protams nē. Pēc 2 nedēļām uzrakstīju ziņu – vai sekos kādi labojumi vai jātaisa kāds jauns dizains, vai tomēr izrakstīt rēķinu par ieguldīto darbu un veiktajām skicēm. Atbilde uz manu ziņu, sekoja pēc divām dienām, ka norādījumi par labojumiem nebūs, ka @@@@ ir uztaisījusi citus dizainus.

Ņemot vērā, ka arī šī kliente sniedz pakalpojumus, tikai citā jomā, vai viņai patiktu, ka viņa sniegtu pakalpojumus un klients izturētos tā, kā viņa pret mani? Domāju, ka nē….Manī šī situācija raisīja pārmaiņas. Turpmāk, visiem klientiem būs priekšapmaksas rēķins un tikai pēc avansa rēķina apmaksas saņemšanas, es ķeršos pie darba. Es lielākoties klientiem piestādīju pēcapmaksas rēķinus, es izturējos pret viņiem tā, kā gribētu, lai pret mani izturas, ar uzticību, cieņu un pilnu atdevi. Dizainera pakalpojumi ir individuāls darbs, personalizēts darbs. Es nekad neesmu domājusi, ka esmu vislabākā dizainere uz pasaules, šajā jomā ir nemitīgi ko mācīties un apgūt un arī dizainos ir trendi un tendences, taču ilgā gadu pieredze, izglītība mārketingā un nemitīgie semināri un apmācības, kurās ieguldos, ir devusi man pārliecību, ka esmu profesionāla un zinoša savā jomā, un ilgā, dažādā darbu pieredze ir liela mana bagātība.

Šī un otra darvas pile lika saprast, ka man jāsāk sevi cienīt, un jābūt stingrākai pret klientiem….ik pa laikam ir šādi gadījumi, kad klienti kavē apmaksas termiņus par sen saņemtajiem pakalpojumiem. Ir jāiztaisno mugura un par sevi jāpastāv un jāpieprasa, tas, kas pienākas 🙂

Otra smagā darvas pile….ir ļoti garšs stāsts, ko laikam nestāstīšu, tik pieminēšu, ka aizgāju no projekta, pie kura strādāju 2 gadus, kurā ieguldīju visas savas zināšanas, savā ziņā savu dvēseli, ja tā var tēlaini izteikties, tiešām no sirds un ar pilnu atdevi kā vien varēju strādāju pie šī projekta. Ar šo kompāniju man nebija līguma, bija mutiska vienošanās, par stundu likmi un veicamajiem uzdevumiem un attiecīgi mēneša beigās izrakstīju rēķinu par nostrādātajām stundām, stundas tika uzskaitītas, ar komentāriem un pierādījumiem. Un tika pieņemts šajā uzņēmumā darbinieks, kas bija domāts kā mans palīgs, kā tirdzniecības aģents, kā cilvēks uz vietas uzņēmumā, kas nodrošinās ar produktu bildēm utt, mēs ar šo cilvēku, kā komanda attīstītu ekomercijas platformu – tā man pasniedza šī uzņēmuma īpašnieks šo jaunā darbinieka pozīciju, ka esot lietpratējs pārdošanā un daudz saprotot no ekomercijas. Bet….viss izvērtās pavisam savādāk. Šis jaunietis bija absolūti agresīvs pret mani, tā komunikācija bija pavēloša, asa….it kā es viņam būtu ko parādā un protams, viss mans darbs ir slikts, nekam neder….utt utt utt…..par agresivitāti komunikācijā no šīs personas – apstiprinājas uzņēmuma īpašnieks….bet atlaist nevar, ir pieņemts darbā, alga jāmaksā…..Man tas nebija viegli, bet es pieņēmu lēmumu aiziet no šī projekta….jo redzēju, ka šis cilvēks ne tuvu nav tik profesionāls, kā sevi ir pasniedzis….par to liecināja viņa rakstības stils un tas, kas notika 2 nedēļas pēc manas aiziešanas no projektu.

Šie teikumi no OSHO – Viņi redz to, ko grib redzēt. Viņi redz to, ko ir spējīgi saskatīt. Viņu redzētais ir nosacīts jau no paša sākuma. Tās ir interpretācijas, nevis fakti. Mani tikai vēl vairāk pārliecināja, ka man nav jāpierāda neprofesionāliem cilvēkiem savas zināšanas vai to, ka es esmu profesionāla savā jomā, viņi tāpat tam neticēs. Un pats dārgākais, kas mums ir – ir laiks un enerģija, ko vēltām…..un es negribu veltīt laiku pierādot savu profesionalitāti….Es izvēlos strādāt ar klientiem, kas novērtē manas zināšanas un apzinās, ka es esmu profesionāla savā jomā.

Tāds pagarš šoreiz raksts sanācis. Bet šo visu pieredzi var attiecināt ne tikai uz darba jomu, arī privātajās attiecībās mums jānosaka robežas un jāciena sevi….mēs esam vērtība. Es, Tu…viņš, viņa…..un ar tiem, ar kuriem nesaskan, ir vai nu jāpārtrauc sadarbība vai jāmeklē kompromiss.

Bilde no mana darba stūrīša Portugālē, kas pavēra skatienu uz kalniem. Ticu, ka reiz atkal atgriezīšos Portugālē, jo jutos Tur kā mājās……