Šī nedēļa manā dzīvē ir par to, ka laiks iztaisnot muguru un palikt stingrākai pret citiem. Sākt cienīt sevi un novilkt robežas. Nepaciest agresīvu attieksmi pret sevi. Un pārstāt būt par atbalstu citiem, sākt sevi atbalstīt.

Šīs nedēļas stāsta iztirzājums…….

Savā profesijā un zināšanās es ieguldu nemitīgi laiku un finanses, visu laiku cenšos celt savu vērtību biznesa jeb piedāvājuma pasaulē. Esmu pabeigusi Alberta koledžu – Mārketingu un tā inovācijas, esmu vēl papildus visādus kursus apguvusi, gan par mārketingu, gan par tehnoloģijām, papildus vienmēr skatos un sekoju nozaru līderiem līdzi… Man ir bagātīga pieredze ar dažādiem projektiem, gan grafiskā dizaina jomā, gan ekomercijā……šo visu slavināšanas tekstu (ko man nevisai patīk darīt, uzskatu, ka mani darbi runā manā vietā), rakstu ar domu, lai ieskicētu manu zināšanu pieredzi. Un šonedēļ, vienā projektā kurā biju iesaistījusies….es pateicu nē un atkāpos atdodot 2 gadu savu darbu, nepieredzējušam puisim, kurš protams sevi cēla debesīs…. Kāpēc es tā rīkojos? Jo es sapratu, ka man šim puisim nav jāpierāda sava profesionalitāte….un, ka agresīvu komunikāciju pret sevi, man nav jāpaciešs….Un izskatās, ka šim projektam būs bēdīgs stāsts…..Jo izskatās, ka arī projekta īpašniekam jāapdedzinās….

Es ļoti daudz savas zināšanas, dodu par brīvu draugiem un paziņām, saviem klientiem. Iesaku un pasaku kā labāk rīkoties, attiecībā uz reklāmām un mārketinga aktivitātēm, dažreiz pat palīdzu kaut ko atrisināt vai apmācu lietot kādu no programmām (canva.com, photopea.com) neprasot atlīdzību, daru to no sirds, jo priecājos, kad izdodas un aiziet biznesi citiem….un citreiz iesaku stratēģijas kā labāk reklamēties un celt savu profesionālo zīmogu, taču….. bieži to, ko es saku nesadzird….jo attiecīgam cilvēkam es neesmu kā vērtība…..un, kad šim pašam cilvēkam to pašu pasaka cits cilvēks, tad tas jā…tiek uztverts kā vērtīgs padoms….

Bet problēma nav viņos….. Problēma ir manī. Es neprotu novilkt robežas un iztirzāt, kuram dot savas zināšanas un kuram nē. Jo laiks ir vislielākā vērtība. Un šonedēļ mani māca būt drosmīgai un pateikt nē, pateikt STOP! Pietiek man pierādīt cilvēkiem, ka esmu zinoša un profesionāla, kuriem tas nav vajadzīgs, kuri nenovērtē un nenovērtēs mani, pat ja pierādīšu, ka esmu zinoša savā jomā. Man jāsāk izvērtēt ar ko sadarboties un ar ko nē….Un šīm sadarbībām jābūt abpusēji izdevīgām, kas balstītas uz cieņpilnu komunikāciju. Un noteikti turpmāk, jāprasa priekšapmaksas rēķini. Diemžēl, ir klienti, kas izmanto manus pakalpojumus, ir apmierināti ar darbu….bet rēķina apmaksu velk garumā… Es esmu miermīlīgs cilvēks, sirsnīgs, bet saprotu to, ka jāsāk novilkt stingras robežas.

Tikko sevi pieķēru pie vēl viena trigera, kas attiecas uz šīs nedēļas tēmu….. Iegādājos jaunu gultas veļu, izmazgāju….un vai es to uzklāju? Nē! Pie sevis domāju, atbrauks mājās vīrs brīvdienās, tad uzklāšu jauno gultas veļu……allo mīļā!!! Pārstāj domāt vispirms par citiem….Sāc beidzot vispirms par sevi domāt!

Man tiešām šī ir problēma….man palūgs palīdzību meita, vīrs, mamma, dēls….es steigšos viņiem palīgā, centīšos palīdzēt atrisināt viņu problēmas…..kaut pašai būs darbi vai lietas, kas jārisina….un tad…..risināšu savas problēmas….BET…..kad man vajag palīdzību…citi tik…..pakrata plecus vien…… Man jāpārstāj izdaiļāt savu enerģiju citiem. Laiks ir sākt domāt vispirms par sevi, saviem projektiem…un tikai pēc tam, ja ir brīvs laiks, jāpalīdz kādam citam…..

Tāda ir mana šīs nedēļas skarbā mācība! Laiks celties un pastāvēt par sevi! STOP! Pietiek! Laiks domāt par to, kas ir izdevīgi man – profesionālajā jomā – un vairs nekādas auklēšanās ne ar klientiem, ne sadarbības partneriem.