Ir 12.novembris 01:50 naktī…..
Ir divas diennakts daļas, kas man ļoti patīk….
tās ir vēlās nakts stundas….kad dienas steiga ir rimusi, apkārt māju logos, gaismas izdzisušas un auto skaņas apklusušas…. tik rosīgā pilsēta ir rimusies, pēkšņi tā tikai vairs čukst…..
un tās ir agrās rīta stundas….pirms atskan modinātāju zvani un pilsēta mostas, mirklis pirms kņadas, šķiet, tad klusums kļūst vēl klusāks….tas ir miers, pirms steiga mostas….tās ir sarunas ar sevi, pirms domas mostas….pirms sākas….pirms sākas cēliens ar skriešanu vāveres ritenī…
Šīs 24 stundas mums ir dotas visiem vienādas, jebkurai rasei, vecumam, dzimumam….. mums visiem ir dotas vienādas 24 stundas diennaktī. Un tikai mūsu izvēles, kā tās izmantot, mūs katru atšķir….
Vērojot savu atspulgu logā, kuru caurvij lietus lāses, kas līst šajā nakts stundā, es aizdomājos…par stundām un minūtēm, kas rit….un rit….un rit uz priekšu…..Vai es tās izmantoju lietderīgi?
Prātam it kā gribas piešķilt stresa dzirksti, jo tikai 24 stundas diennaktī mums katram dotas…bet šajā diennakts daļā pilsēta tikai čuksts un sirdsbalss ir daudz skaļāka par prāta dzirkstīm….
Man ļoti patīk kāds teksts no seriāla Grejas anatomijas 15.sezonas sērijas
Laiks ir neparasta lieta, ja gaidi kaut ko labu, šķiet, ka Laiks velkas, ja gribi, lai Laiks piebremzē, tas paskrien acumirklī. Dīvainākasi ir tas, ka Laiks nav reāls. Tas ir zinātnieku ieviest pieņēmums, kas balstīts uz Zemes nepilnīgo kustību ap Sauli. Kāpēc mēs piešķiram tik lielu vērību kaut kam, kas ir tikai teorija?
Tāpēc tas ir viss kas mums ir…..
Gribas teikt – Jā un nē. Viss atkarīgs, no kādas perspektīvas uz to skatās. Taču patiesi ir gan…ka laiks velkas, kad gaidi ko labu un paskrien acumirklī, kad vēlies, lai tas piebremzē….ikkatrs mēs varam atcerēties dzīves situācijas, kad minūtes ir vilkušās stundām ilgi, kad ir licies, ka 10 minūtes ir prasījušas 3 stundas un cik ātri gan ir paskrējusi diennakts kopā ar mīļajiem pēc ilgiem neredzēšanas mēnešiem.
Laiks ir neparasta lieta, taču 24 stundas diennaktī, mums visiem dotas ir vienādas, tik mūsu rokās ir tas kā mēs tās izlietojam diennakti pēc diennakts…..taču laiks noteikti nav viss kas mums ir…..mūsos ir kas daudz vairāk, kas daudz spēcīgāks par laiku…… par to. kādā citā stāstā…..kādā citā piedzīvojumā parunāsim….
ar nakts čukstiem….mīloši
