Šī nedēļa patiesi bija emocionāli smaga, priekš manis, mēraukla ir mans iekšējais pārdzīvojums, kādam citam, tas varbūt tik pupu mizas. Kā jau mēs zinām, esam dažādi un tāpēc ir jāciena gan savi, gan citu cilvēku pārdzīvojumi, mēs no savas iekšējās prizmas nevaram vērtēt otra cilvēka pārdzīvojumus, kā zināms pat fiziski mums katram sāpju slieksni ir savādāks, kur nu vēl iekšējie emocionālie pārdzīvojumu, tāpēc gan es, un iesaku arī jums, ar cieņu un sapratni izturēties pret otra cilvēka pārdzīvojumiem. Lai kā no malas liktos, ka tas taču ir tāds sīkums, otram aiz sāpēm sirds plīst pušu.
Vilšanās > ilūziju plīvurs krīt.
Vilšanās citos, sev tuvos cilvēkos, protams ir dēļ mūsu ilūziju plīvuriem un vienmēr jau ir sāpīgi, kad šis plīvurs krīt, zūd ticība cilvēcībai un parādās iekšējs nosodījums sev, ka biju tik naiva savā ticībā pret otru cilvēku.
Taču izejot cauri emociju visām fāzēm no dusmām, norobežošanās, līdz pieņemšanai, es apzinos, ka kļūdās visi, pat ļoti viedi cilvēki un no ego tvēriena nemaz tik viegli nav vaļā tikt.
Kā pa kalniem un lejām
Savus garīgos soļus uzsāku teju jau 12 gadus atpakaļ un joprojām brīžiem iet kā pa kalniem un lejām, joprojām pati uzkāpju uz ego ilūziju grābekļiem, joprojām vēl kaut kur nespēju pateikt nē. Bet ko gan darīt? Tāds nu ir, tas mūsu ceļš šeit uz Zemes, kā būtnēm, izzināt sevi, emocijas, piedzīvot, pārdzīvot un atbrīvoties no visa – saplūst vienā veselumā ar visu – pamosties!
Un šonedēļ apzinos to, ko jau zinu, ko esmu lasījusi un apguvusi un izskatās, ka vēlreiz apguvu – pieņemšana, robežu nospraušana un ļaut citiem būt tādiem kādi tie ir, ļaut sev citus redzēt tādi kādi tie ir bez maskām, nenosodīt, bet pieņemt to, ka mēs pilnīgi visi ejam šo ceļu un pilnīgi visi paklūpam, ceļam augšā un ejam tālāk. Gan man ir tiesības kļūdīties un tas ir normāli, jo par ģēniju nepiedzimst, par ģēniju kļūst, gan arī tiem, kurus cienu un augstu vērtēju ir tiesības paklupt un kļūdīties.
Jā, mums ir jātiecas uz sevis labāko versiju, ko vien spējam, jo tas ir ceļš mājup, tas ir atmošanās ceļš.
Gribas, kā ķirsīti uz putukrējuma, piebilst – Ļauj sev un citam vienkārši būt!
Izsaki viedokli